Aiziet no darba bankā un sākt strādāt bērnudārzā

Dialogs

Aiziet no darba bankā un sākt strādāt bērnudārzā

Cilvēki ik pa laikam pārskata savas prioritātes un pārdomā, varbūt ir pienācis laiks dzīvē kaut ko mainīt. Visbiežāk izmaiņas skart tieši darba dzīvi. Pirmsskolas “CreaKids” skolotājas palīgs Ilze Briņķe stāsta, kā pieņēmusi lēmumu pamest darbu bankā, lai sāktu strādāt pirmsskolā.

Ilze stāsta, ka bankā pavadīti 10 gadi, pēdējie četri apdrošināšanas administrēšanas jomā, kas nav Ilzes specializācija, jo studiju laikā apguvu cilvēkresursu vadību. Un tad pienācis brīdis, kad likās – ir sevi izsmēlusi. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad meitiņa uzsāka skolas gaitas. 
Ilze atceras, ka skolas sākums un adaptācija bijusi salīdzinoši grūta – meitiņai nebija viegli iekļauties skolas vidē. Arī mammai emocionāli bijis grūti, līdz ar to aktualizējies jautājums par tālākām darba gaitām. Ilze sapratusi, ka šī ir iespēja pārtraukt darbu bankā, par kuru jau kādu laika neizjuta gandarījumu, un palikt  mājās, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu meitai. Vīrs sievas lēmumam piekritis, rezultātā Ilze pārtraukusi darba attiecības un izmantojusi privilēģijas, ko piedāvāja bezdarbnieka statuss. 
Kad meita skolā bija iedzīvojusies, Ilze atgriezusies pie jautājuma, kādu viņa redz savu darba nākotni. Viens bijis skaidrs – birojā viņa nebija gatava atgriezties. Savulaik pabeigtie svētdienas skolas skolotāju kursi un divu gadu pieredze svētdienas skolas skolotājas darbā, kā arī darbošanās bērnu nometnēs, deva iedrošinājumu, ka darbs varētu būt saistīts ar bērniem. Ar šādu lēmumu devusies pie pirmsskolas “CreaKids” vadītājas Dainas Kājiņas uz sarunu par darba iespējām. Situācija bijusi ļoti veiksmīga, jo pirmsskolā tieši vajadzēja jaunu darbinieku. Tā sākušās Ilzes pirmsskolas pedagoga palīga darba gaitas. 

Vai tas ir izdevīgi?
Vaicāta, vai ir bijis izdevīgi pamest darbu bankā, lai veidotu karjeru pēdējā laikā tik apspriestā pirmsskolu jomā, Ilze atsaka, ka galvenais ir gandarījums, ko izjūt ik dienu, ejot uz darbu un lielā mīlestība, ko var dot gan bērniem, gan viņu vecākiem. Viņa piebilst: “Jā, bankā es pelnīju nedaudz vairāk, tomēr ir arī praktiskie risinājumi, kas šajā darba vietā man ir izdevīgāki – man nav vajadzīgi dārgi lietišķie kostīmi, es ietaupu uz ceļa izdevumiem, jo šis darbs ir burtiski blakus mājām. Citiem vārdiem sakot, gala rezultātā nopelnu faktiski tikpat.” 

Karjeras iespējas
Ilze jau trešo gadu ir pirmsskolas skolotāja palīgs. Taču ar to karjeras iespējas nebeidzas, viņa ir iestājusies augstskolā, kur apgūst pirmsskolas skolotāja amatu. “Man liekas, ka ikdienā ar sirdi un intuīciju jau daudz izmantoju no tā, ko mums māca augstskolā, tomēr ir lietas, ko iemācos no jauna,” tā Ilze. 

Izaicinājumi
“Izglītības procesa centrā ir bērns, viņa vajadzību izprašana un palīdzēšana tikt galā, spējot ieraudzīt īsto brīdi, kad palīdzēt, ja bērnam ir par grūtu, nevis vienkārši pašam negribas. Ne mazāk svarīgi ir apzināties katra bērna unikalitāti un vērtību,” par izaicinājumiem darbā stāsta Ilze. Viņa piebilst, ka reizēm izaicinoši ir motivēt un procesam ieinteresēt vienlaikus 19 bērnus. Bet izrādās, ka tas ir iespējams. “Kad mana meita sāka apmeklēt bērnudārzu, lietas, ko viņa iemācījās, man likās pašsaprotams. Taču tagad es redzu, cik patiesībā lielu darbu iegulda pirmsskolu skolotāji un viņu palīgi.” 

Noslēgumā Ilze atzīst, ka nekad nevarēja iedomāties, cik ļoti viņa iemīļos darbu bērnudārzā. 

Foto: Shutterstock.com

Saistītie raksti