Saying goodbye to mom or dad. Accepting the feelings of a child

Dialogue

Saying goodbye to mom or dad. Accepting the feelings of a child

Dažkārt bērnam rīta grūtākais brīdis ir atvadīšanās no mammas un tēta, lai ļautu vecākiem doties uz darbu, kamēr pats pavadīs dienu dārziņā. Savukārt audzinātājas spēkos ir palīdzēt bērnam vieglāk tikt galā ar šķiršanās sāpēm.

“Nevajadzētu būt situācijai, ka vecāks raudošu bērnu pamet dārziņā – kamēr audzinātāja novērš uzmanību, mamma vai tētis aizšmauc prom. Tādā situācijā mazuļi var palikt ārkārtīgi tramīgi, jo nesaprot, kurā brīdī vecāki var pazust. Tas bērniem ir liels pārdzīvojums un rada stresu visai dienai,” stāsta fizioterapeite-osteopāte Līga Latkovska.

Arī steigas pilnā rītā bērnudārzā ir svarīgi apstiprināt un akceptēt bērna vēlmes. Uz mazā teikto: „Es gribu mājās, negribu palikt dārziņā” pareizā atbilde būtu: „Es dzirdu un saprotu, ka vēlies mājās, bet šobrīd ir jādodas uz dārziņu”.

Kad bērna vēlme ir sadzirdēta, akceptēta, tad varam viņu sabučot un nodot gādīgās audzinātājas rokās. Tālāk svarīgi, lai arī audzinātāja vai auklīte nenoliedz bērna sajūtas un vēlmes, sakot: „Beidz raudāt! Tas nav nekas traks, vakarā tev būs pakaļ.” Bet gan tā vietā akceptē bērna pārdzīvojumu: „Tas ir bēdīgi, ka mammai bija jādodas, bet vakarā mamma būs atpakaļ.”

Saistītie raksti