Dialogs

19.03.2019

Konfliktu risināšana bērnudārzā

Bērnudārzs ir vieta, kur satiekas daudz cilvēku – bērni, viņu vecāki, pedagogi, iestādes vadība. Līdz ar to, lai arī visiem mērķis ir bērnu attīstība un labklājība, var gadīties arī konfliktsituācijas. Kā tās risināt, stāsta privātās pirmsskolas “Creakids” vadītāja Daina Kājiņa un mediatore Ilze Ābelniece. 

Tiem, kuri ar medāciju nav pazīstami, varam paskaidrot, ka tā ir strukturēts brīvprātīgs strīdu dalībnieku (parasti klātienes) sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar neatkarīga sarunu vadītāja palīdzību.

Daina Kājiņa norāda, ka mediācija izglītības sistēmā ir viens no ģeniālākajiem instrumentiem, ko var izmantot, jo palīdz drosmīgi skatīties uz sarežģītām situācijām un meklēt tām labākos risinājumus. “Tas ir veids, kā nevis distancēties no problēmas un vainot visu pasauli, bet patiešām ķerties pie risinājumu meklēšanas”. 

Strīdu situācijas bērnudārzā
Biežākie iemesli, kādēļ rodas domstarpības starp pedagogiem un vecākiem vai arī vecākiem savā starpā, ir saistīti ar uzvedības traucējumiem bērnam, uzvedības izmaiņas. Šajās situācijās vecāki automātiski var nostāties pret bērnudārzu, audzinātāju, citiem vecākiem. Un var gadīties, ka bērnudārzs veido savu koalīciju, bērna vecāki – savu. Tas ir dabiski – gribēt uzskatīt, ka manam bērnam viss ir kārtībā, bet problēma meklējama citur.  
Mediatore Ilze Ābelniece stāsta, ka daudz vieglāk ir risināt situāciju, ja to dara laikus, nevis saasina situāciju līdz augstākai pakāpei. Bet ne vienmēr situāciju var atrisināt uz vietas grupiņā, jo vecāki varbūt nav gatavi uzklausīt to, kas sakāms audzinātājai vai citam vecākam. Audzinātāja var vecākiem mēģināt izklāstīt, kādas grūtības ir radušās, bet vecāks to var neuztvert gana nopietni. Tādēļ veiksmīgi, ja izdodas atrast laiku un telpu, kad ieinteresētās puses sapulcējas un runā par notiekošo. Un tad var labāk saprast, kāda situācija bērnam ir mājās, kāda bērnudārzā un kas ir veidi, kā vienoti bērnam palīdzēt. 
Reizēm vecāki pietiekami nenovērtē audzinātāju sacīto par bērna uzvedību, jo mājas vidē bērns var uzvesties atšķirīgi. Iespējams, bērnam grūtības ir tieši vienaudžu vidū. 

Zināšanai
Ar uzvedības traucējumiem saprot bērna agresiju pret citiem bērniem, pašagresiju, koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas problēmas, robežu pārkāpšanu, sociāli neakceptējamu uzvedību. Arī bezpalīdzību no tā bērna puses, kurš pauž nepareizo uzvedību, ar to saprotot, ka viņš apzinās savu kļūdaino uzvedību, bet nespēj to kontrolēt. 

Sarunu process
Mediācija ir telpa, vieta un laiks, kur ikviens var pateikt lietas, ko grupiņā, garām ejot, ir grūti pateikt un izrunāt. Ir būtiski mediācijas procesā parādīt vecākiem, ka arī bērnudārza vadība un audzinātāji ir ieinteresēti bērnu labklājībā, ka viņi patiešām vēlas palīdzēt. 
To sadzirdot, vecāki var sajusties atviegloti, līdz ar to spējīgi atvērties sadarbībai. Viņi saprot, ka tas nav uzbrukums, bet vēlme sadarboties un palīdzēt. “Sarunu starta pozīcijā neviens nav pārāks vai gudrāks. Vecāki visi savos bērnos ir ļoti ieinteresēti un vēl savam bērnam labu. Bet arī pedagogi, darot savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, ir ieinteresēti, lai bērniem būtu labi, kā arī būtu atbilstoša vide, kur attīstīties. Mediācija ir labs paņēmiens, ar kura palīdzību daudz ātrāk var nonākt pie visiem pieņemama pozitīva rezultāta. Jā, mediācija ne vienmēr ir viegla, parasti nepieciešamas vairākas tikšanās reizes, lai varētu redzēt pozitīvu dinamiku, tomēr pozitīvi rezultāti ir neizbēgami,” tā Daina Kājiņa. 
Kā pozitīvu mediācijas blakusefektu Ilze Ābelniece min sarunu procesa spēju nojaukt tos negatīvos stereotipus, kas vecākos valda par bērnudārzu, kas sakņojas pašu neveiksmīgā bērnudārza pieredzē. 

Mediācijas procesa panākums – sadarbība
Atnākot uz bērnudārzu, parasti nav nekādu pazīmju, ka bērnam nepieciešama īpaša iekļaušana, tomēr pedagogiem jāpatur prātā, ka tāda var rasties katru dienu, sākot ar alerģiju atklāšanu bērnam, beidzot ar mentālām īpatnībām. Pieredze rāda, ka reizēm, parādoties kādām grūtībām, bērnudārza pedagogi ir centušies, vecāki ir centušies, bet nav gana laba rezultāta, jo nav bijusi iespēja šīs darbības saskaņot. Kad mediācijas procesā saprot katra ieguldījumu un to saskaņo, pozitīvie rezultāti ir neizbēgami. 
Mediācijas procesa gaitā var izvirzīt, piemēram, četrus kopīgus variantus, ko mēs kā pieaugušie varētu darīt, taču vienmēr vērts atcerēties, ka tie ne vienmēr dos rezultātu, jo bez šīm četrām iespējām ir  virkne variāciju, kas varētu nostrādāt. Šī apziņa dod mierinājumu, ka nav bezizejas, vienkārši visu laiku jāmēģina situāciju risināt. Būtiska ir atbildības dalīšana – ko situācijas uzlabošanai var izdarīt dārziņā, ko – mājās.

Zināšanas par mediāciju – arī pirmsskolu vadītājiem?
Mūsdienu manīgajā pasaulē ir normāli, ka viens cilvēks visu nevar zināt, līdz ar to mediācija ir lieliska metode, kas ļauj iestādes vadītājam būt kā vienam no līdzvērtīgajiem dalībniekiem, nevis autoritatīvam noteicējam, kā arī ļauj kā resursus izmantot vecākus, un citus ieinteresētos. 
Ja izglītības iestādes vadītājs ir apguvis mediācijas pamatus, savā darba vietā sarunu procesā viņš tomēr nav mediators, bet gan viens no dalībniekiem. Sarunu vadīšanai parasti piesaista neitrālu speciālistu no malas. Tomēr attiecīgās zināšanas var izmantot veiksmīgas ikdienas komunikācijas veidošanā ar bērnu vecākiem, arī darbiniekiem. Ikdienā var izmantot mediācijā apgūtās jautājumu tehnikas, atspoguļošanu, pārfrāzēšanu utml. 

Starp citu!
Mediācijas metodes labi darbojas arī grupiņā, izmantojot tās starp bērniem, piemēram, uzdodot jautājumus kāpēc, nevis pieņemot, ka pieaugušie paši jau zina atbildi. 

Vērtīgs ieteikums veiksmīgam sarunu rezultātam!
Tas ir saprotami, ka vecākos, runājot par viņu bērniem, valda liela emociju buķete. Un arī pedagogs, saskaroties ar grūtībām, kļūst emocionāls. Taču ir kāda metode, ko izmantot pirms sarunas, kas palīdzēs “nolikt emocijas malā” un raudzīties uz faktiem. 
Ja skolotājai ir ievērojusi, ka kāds konkrētais bērns visu laiku dara kaut ko atšķirīgu nekā pārējie, tad skolotājai ir ļoti svarīgi veikt pierakstus, lai varētu objektīvi vērtēt dinamiku, konkrētās situācijas, kurās pamanāma nevēlamā uzvedība. Veicot informācijas apkopošanu, skolotāja var ierasties uz mediāciju ar statistiku un konkrētiem faktiem. Tas ļauj lietas ieraudzīt daudz skaidrāk un neļauties emocijām.