Dialogs

Interesanti! Digitālo tehnoloģiju lietojums dažādās Eiropas valstīs

Eiropas Komisijas pētījums [1], kura ietvaros intervēja vairāk kā 200 ģimenes no 21 dažādām valstīm, secināja, ka viens no svarīgiem aspektiem digitālu prasmju apguvē ir vecāku iesaiste. Vienlaikus vecāki uzskata, ka digitālo ierīču apguve un izmantošana ir izaicinoša, un nozīmīgu lomu šajās attiecībās ieņem arī izglītības iestādes. 

Ja digitālās ierīces izmanto mācību procesā un tām piedēvē ļoti praktisku lietojumu, arī vecāki daudz aktīvāk spēj iesaistīties digitālo prasmju apguvē, un bērni tiek aktīvāk motivēti un apgūt iemaņas, kas ir obligātas ne tikai nākotnes, bet arī jau tagadējā darba tirgū. 


Pētījums, kas veikts Eiropas Savienībās zinātnisko pētījumu ietvaros par digitālo tehnoloģiju izmantošu bērnu vidū secinājumi par bērniem no 0 līdz 8 gadu vecumam [2]

Beļģija 

Tehnoloģijas ir pieejamas dažos bērnudārzos, taču visi bērni tehnoloģijas sāk izmantot pirmajā klasē, kad tās ir integrētas mācību procesā. Tas nozīmē, ka bērniem ir pieejamas digitālās ierīces un to apgūšana, pat ja dažas no tām nav pieejamas mājās. Tehnoloģiju izmantošana bērnudārzos pārsvarā robežojas ar izglītojošu spēļu spēlēšanu. 
Top trīs aktivitātes, kas saistītas ar digitālo ierīču izmantošanu, ir YouTube videoklipu skatīšanās, spēļu spēlēšana un televizora skatīšanās. Tehnoloģijas tiek izmantotas izklaides nolūkiem un tās tiek izmantotas mācībām tikai, ja vecāki vai skolotāji to speciāli ir norādījuši kā uzstādījumu. 
Uzskatāmi parādās arī tas, ka bērni tomēr prioritizē aktivitātes, kas nav saistītas ar digitālo vidi un tas arī ietekmē aktivitātes digitālajā vidē - jaunieši pārsvarā izvēlas lietot tehnoloģijas veidā, kas tieši saistītas ar citām aktivitātēm, piemēram, ja bērnam patīk spēlēt futbolu, tad visas aktivitātes digitālajā vidē bērns mēģinās sasaistīt ar šo hobiju (spēlēs futbola spēles, izvēlēsies uzdevumus, kuros tiek izmantotas futbola analoģijas).


Dānija

Dānijas valdība atbalsta tehnoloģiju izmantošanu gan skolās, gan bērnudārzos, taču to praktiska izmantošana un implementācija ir atšķirīga katrā bērnudārzā, jo nav kopīgu struktūru, programmu vai norādījumu. 
Bērni zem 8 gadu vecuma ļoti reti izmanto interneta resursus. Pat, ja tiek spēlētas spēles vai bērni skatās YouTube videoklipus, viņi nekādā veidā neiesaistās “online” komunikācijā ar citiem cilvēkiem. Bērnu vidū arī nav konkrētu zināšanu par to, kas ir “internets” un drošības noteikumus tajā. Vecāki uzskata, ka šīs zināšanas jāsniedz bērniem, kad viņi kļūst vecāki, un bērniem vecumos no 0-8 gadiem tas nav nepieciešams. 
Dānijā lielāks uzsvars likts uz aktīvu tehnoloģiju izmantošanu un kritiskās domāšanas attīstību līdz ar to, ne drošību un bīstamos tehnoloģiju/interneta aspektus. 

 

Somija
Tehnoloģijas tiek izmantotas skolās. Bērnudārzu sistēma nav pārlieku attīstīta – kaut arī ir obligāta izglītība no 6 gadu vecuma, Somijā ir salīdzinoši garāks maternitātes atvaļinājums un lielāki pabalsti kā arī daudz populārāki ir pieskatīšanas centrs, kā arī bērnudārzos netiek mācītas akadēmiskas prasmes, tāpēc tehnoloģiju izmantošana nav nepieciešama. 
Gluži kā Dānijā, kaut arī tehnoloģijas tiek integrētas mācību procesā, tās pārsvarā tiek izmantotas izklaides nolūkiem, ja specifiski nav norādīts, ka tas nepieciešams mācību uzdevumiem. Tomēr, ja tehnoloģijas tiek izmantotas mācību nolūkiem, bērni ir spējīgi piemeklēt tādus resursus, kādi vislabāk saskan ar viņu mācīšanās paradumiem un uztverei, piemēram, bērni, kuri labāk mācās izmantojot audio-vizuālo uztveri, izmanto videoklipus, bērni, kuri labāk mācās lasot, izmanto teksta uzdevumus.
Bērni ar digitālām spēlēm ir aizstājuši aktivitātes ārpus digitālām ierīcēm, piemēram, ja agrāk bērni spēlējās ar lellēm, tad tagad tipiskāk bērni spēlē datorspēles, kas izspēlē tādu pašu scenāriju, tikai digitāli. 
Vecāki bērniem šajā vecuma grupā pārlieku neuztraucās par drošības jautājumiem. 

 

Vācija 
Tehnoloģijas bērnudārzos izmanto, taču nav ieviestas vienotas sistēmas vai regulācijas. Skolās aktīva tehnoloģiju izmantošana sākās jau ar sākumsskolu. 
Pārsvarā vecāki raizējas par bērniem šajā vecuma grupā, kuri izmanto digitālās ierīces, jo uztraucās par to, cik daudz laika tiek pavadīts pie tehnoloģijām un šīm aktivitātēm nav paliekoši, negatīvi efekti. Šādas bažas par bērnu fizisko un mentālo veselību un kā to ietekmē tehnoloģijas ir daudz aktuālākas nekā izpratne par to, kādu pievienoto vērtību digitālā vide var sniegt šī vecuma bērniem. 
Bērni vairāk nekā iepriekš minētās valstīs šajā vecumā izmanto sociālos tīklos, jo tie apvieno visas nepieciešamās funkcijas – mūzikas klausīšanos, komunikāciju ar citiem jauniešiem, informācijas uzņemšanu, izklaides funkcijas. Vecāki arī izmanto funkcijas, kas ierobežo bērnu iespējas digitālajā vidē, piemēram, norāda konkrētu laiku, cik ilgi tehnoloģijas var izmantot, izmanto iespēju bloķēt konkrētas mājaslapas vai liegt pieeju konkrētam saturam.

 

Itālija
Bērnudārziem eksistē kopēja sistēma/programma, kuru 2015. gadā izveidoja Izglītības Ministrija, Universitāšu un Pētniecības nodaļa, kas iedrošina bērnudārzus izmantot tehnoloģijas, paplašina bērnudārzu skolotāju kompetences un zināšanas un jau bērnudārzos iepazīstina bērnus ar programmēšanu. Projekta nosaukumus ir National Plan for Digital Schools: The Good School (Valsts plāns digitālām skolām: Labā Skola), un galvenā ierīce iekš projekta ir digitālais skolotājs. 
Aktīvi tiek izmantotas arī tādas komunikāciju platformas kā WhatsApp. 
Kaut arī vecāki pārlieku neuztraucās par drošības aspektiem, kā divi bīstamākie aspekti tiek uzrādīti triki, kas mudina bērnus iegādāties dažādus produktus (uzmanību piesaistošas reklāmas, “tukši” solījumi), un tas, ka ilglaicīga tehnoloģiju lietošana var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. 

 

Norvēģija
Norvēģijā digitālās prasmes ir atzīmētas kā vienā no obligātajām prasmēm, kas jāapgūst skolas laikā. Balstoties uz šo uzstādījumu, digitālās tehnoloģijas izmantotas tiek arī bērnudārzā. Galvenās prasmes, kas tādējādi tiek apgūtas, ir komunikācija un informācijas meklēšana. Bērni apgūst prasmi izmantot interneta vidē atrastas idejas arī ārpus digitālās vides, piemēram, idejas dažādām spēlēm, interesanti projekti vai triki. 
Vecākiem ir ļoti pozitīva uztvere pret tehnoloģijām, kas atvieglo to integrāciju mācību procesā. 


Literatūra
1. https://ec.europa.eu/jrc/en/news/boosting-children-s-digital-literacy-urgent-task-schools
2. https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/young-children-0-8-and-digital-technology-qualitative-study-across-europe

Saistītie raksti