Par digitāliem mācību materiāliem

08.06.2020

Projekts par digitālo mācību materiālu sagatavošanu pirmsskolām rit veiksmīgi

Digitālai ierīcei bērna izglītības procesā jākalpo kā palīgam, ne tikai kā izklaidējošam un pasīvas vērošanas pasākumam. Par projekta “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde inovatīvu pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai” nepieciešamību un norisi raidījumā “Ģimenes studija” stāsta projekta vadītāja Daina Kājiņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Linda Daniela un informācijas tehnoloģiju eksperts, trīs bērnu tētis Pāvils Jurjāns.

2018. gadā veikts pētījums “Ārvalstu un Latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību līdzekļu pieejamību mācību iestādēs” secināts, ka notiek arvien straujāka izglītības vides digitalizācija, un jaunie izglītības principi ienāk arī pirmsskolās. Vienlaikus pētījumā secināts, ka digitālo līdzekļu Latvijas bērnudārzos nav pietiekamā apjomā un gana daudzveidīgi. Lai situāciju uzlabotu privāto bērnudārzu “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa īsteno projektu “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde inovatīvu pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai”. Projektā plānots sagatavot digitālos materiālus pirmsskolas mācību iestādēm. Tajā tiks izstrādātas 90 ideju kopas trīs jomās – valodas, matemātikas, veselības un fiziskās aktivitātes jomā. Vienlaikus projekta vadītāja uzsver, ka pirmsskolā mācību saturs ir ar uzsvaru caurviju prasmēm, līdz ar to tās savstarpēji var saskarties un pārklāties. Projekta gaitā pedagogi strādā kā autori, lai realizētu ideju, tālāk informāciju tehnoloģiju speciālisti uzdevumus digitalizē, lai radītā platforma būtu ērti lietojama ikvienam Latvijas pedagogam. Publiskojot platformu, būs pieejami gan mācību, gan metodiskie materiāli. 

Projekta nepieciešamība
Daina Kājiņa stāsta, ka mūsdienu pasaulē, kad teju visās dzīves jomās notiek digitalizācija un modernās tehnoloģijas ir arvien pieejamākas arī bērniem, svarīgi digitālo rīku izmantot tā, lai bērnam radītu interesantu pasauli realitātē, nevis tikai sekotu viedierīču saturam. Un svarīgi, lai caur viedierīču izmantošanu tiktu veicinātas kustības un radošā darba.
Līdz ar to projekta mērķis, lai digitālā ierīce kalpotu kā palīgs, lai bērnam būtu interesantāk un pedagogi mazāk gatavotos nodarbībām. Projekta vadītāja uzsver, ka kļūdās tās pirmsskolas, kuras uzskata, ja grupā ir digitāla tāfele un dators, tad ir digitāla dzīve bērnudārzā.

Pirmsskolēniem – ierīces?
Pastāv uzskats, ka bērniem pirmsskolas vecumā nav nepieciešams apgūt digitālās prasmes, lai darbotos ar digitālām tehnoloģijām. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Linda Daniela stāsta, ka pasaule ir jādala pirms un pēc, norādot uz Covid-19 pandēmiju, kas Eiropā sākās martā, atslēdzot cilvēkus no analogās pasaules, līdz ar to 2018. gada pētījums faktiski veikts, balstoties uz citādāku tā brīža realitāti. Iespējams, liela daļa cilvēku, kuri iepriekš bija pret digitālo ierīču izmantošanu, tagad pārvērtē savus uzskatus un šo ierīču izmantošanas nepieciešamību, norāda speciāliste. 
Runājot par pirmsskolas vecuma bērna mācību procesa digitalizāciju, profesore uzsver, ka bērna digitālajā darbībā būtiska ir pieaugušā klātbūtne, jo pieeja, ka bērns pats sapratīs, nedarbojas. Ar to jāsaprot, ka nevis bērns dodas virtuālajā vidē un tur pazūd, bet digitālie līdzekļi tiek izmantoti, lai no maza vecuma bērnam mācītu, piemēram,  programmēšanas prasmes. “Digitālās prasmes ir jāattīsta, nevaram sagaidīt, ka tās vienkārši uzradīsies. Mēs nevaram paredzēt, ka trīsgadīgs visu dienu spēlēsies ar digitāliem mācību materiāliem. Tādā ziņā es piekritīšu, ka tā nedrīkst darīt. Ja tas tiek integrēts kopā ar aktivitātēm, tiek integrēts analogā pasaulē, lai atbalstītu gan bērnu, gan skolotāju, digitalizācijai ir jānotiek,” rezumē Linda Daniela. 

Video skatīšanās nav digitālā pratība
Ja notikuma centrā ir ierīce, tā ir būtiska kļūda; ierīce, vismaz līdz 1.klasei, var būt kā palīgs, uzsver informācijas tehnoloģiju eksperts, trīs bērnu tētis Pāvils Jurjāns. Bērni attīstās dažādi, viņu intereses ir dažādas. Ja mācību materiāli pieejami vecākiem un pedagogiem, ar to jau atrisinās kādas problēmu jomas. 
“Ar smīnu esmu skatījies uz vecākiem, kuri lepojas, cik ļoti labi mazais ir apguvis spēju Youtube kaut ko pārslēgt. Taču tas neprasa nekādas pārmērīgas prasmes, un tas neliecina par inteliģenci. Ierīču lietošana pēc būtības ir ļoti vienkārša, intuitīva, un tās ļoti ātri var apgūt. Bērna smadzenes kopumā ir ļoti piemērotas apgūt jaunas lietas. Tas, ka bērns iemācījies strādāt ar Youtube, nenozīmē, ka viņš ir nākamais tehnoloģiju ģēnijs,” tā informācijas tehnoloģiju eksperts. Viņš uzsver, ka aiztikt lietas bērniem ir ļoti svarīgi, bet digitālas ierīces parasti ir ar ļoti primitīvu taktilo stimulāciju, tāpēc īpaši agrīnā vecumā bērniem tik vienkāršota saskarsme ar digitālo pasauli var būt kaitīga, kas drīzāk degradē attīstību, nevis tai palīdz. Arī Pāvils Jurjāns akcentē, ka valdošais priekšstats ir, ka ekrāns ir digitāli līdzekļi, bet, ja bērns ar pirkstu baksta ekrānā, tā nav digitāla pratība. Svarīgs ir interaktivitātes dziļums; ja tikai skatīšanās, tad tas nav sevišķi attīstoši.
Profesore Linda Daniela vērš uzmanību uz to, ka konceptuāli jānodala ekrāna digitālie līdzekļi – planšetes, telefoni un dators – no tādiem, kas ir bez ekrāna. Kā piemērus var minēt robotikas komplektus, digitālās pildspalvas u.c. Tad jāsaprot, vai bērns tikai skatās ierīcē, vai kaut ko dara. Ja bērns dara kādu darbu atbilstoši loģikai, tam ir pievienotā vērtība.   Ekrānā bērnam nevajag “sedēt” un visu laiku skatīties, bet nav tā, ka viss ekrānā ir ļoti slikti un kaitīgi. Tā ir pieaugušā spēja paskatīties plašāk un vairāk, arī bērnu vecumu attīstība ir dažāda.
Projekta vadītāja Daina Kājiņa atgādina, ka praktiskā darbošanās vienmēr būs pirmsskolu izglītības centrā, viedierīces to vienkārši padarīs aizraujošāku. 

Projekta materiālu pieejamība un pedagogu kompetence
Plānots, ka līdz 2021. gada septembrim izstrādātie materiāli jau būs ne tikai izgājuši aprobācijas procesu, bet jau pieejami ikvienam interesentam. Domājot par pirmsskolu pedagogu prasmēm uz iemaņām to izmantošanā, projekta vadītāja Daina Kājiņa stāsta, ja vien pedagogi vēlēsies šo kopu izmantot, tas būs iespējams, jo materiālu izmantošanai būs nepieciešamas planšetes: “Es esmu pārliecināta, ka ieintriģēsim ar saturu, ar iespējām, kā pedagogs varēs savu dzīvi atvieglot kaut vai uz gatavošanās darbu, līdz ar to plānšetes apgūšana būs sekundāra un ļoti vienkārša.” 
Par digitālo ierīšu pieejamību katrā bērnudārzā aicināti domāt pirmsskolu dibinātāji. “Aprobācijas projektā iekārtas iespējams nomāt, tomēr arī citiem šis nav tāls un nesasniedzams instruments, ko nebūtu iespējams iegādāties. Tomēr jāatceras, ka digitālo ierīču skaits vēl nenorāda uz prasmi lietot. Jebkurā gadījumā ideja stāv pāri, kur ierīce ir tikai palīgs, rezumē Daina Kājiņa. 

Foto: Shutterstock.com