Kultūra

Latviešu ziemas sagaidīšanas svētki - Mārtiņi

Mums, latviešiem, ir dziļi nostiprinātas senas tradīcijas, no kurām viena ir Mārtiņdiena - ziemas sagaidīšanas svētki, kurus svin 10. novembrī. Līdz ar Mārtiņiem beidzas arī Veļu laiks, kuru apvij daudz dažādas maģiskas parunas un ticējumi.


Latviešu Mārtiņdiena ir pielīdzināma amerikāņu Helovīnam. Arī Mārtiņdienu atzīmē, ejot budēļos jeb ķekatās, veidojot savus tērpus, un maskas, gluži tāpat kā Helovīnā. Budēļi jeb ķekatas simbolizē mirušos garus. Budēļos dodas muzicējot ar pavisam vienkāršiem mūzikas instrumentiem, kas pieejami virtuvē, piemēram, katlu vākiem, burkām, pudelēm. Tā kā līdz ar Mārtiņdienu tiek aizvadīts Veļu laiks, tad Mārtiņdienai izgatavotais tērps svētku beigās jāsadedzina. Tajā sadegot visas neveiksmes un sliktā enerģija. Līdzīgi arī Helovīnā tiek pieminēti mirušie gari. Savukārt ārzemēs 1. novembris tiek uzskatīts par Visu svēto dienu.

Arī Mārtiņdienai ir savi ticējumi, iepazīstieties ar tiem!
-Ja Mārtiņdiena ir miglaina, būs silta ziema, bet, ja jauka un skaidra, ziemā būs liels sals.
-Ja Mārtiņdienā uz jumtiem jau ir sniegs, tad būs gara ziema.
-Ja Mārtiņdienā sarma kokos, nākamajā gadā būs daudz dārza augļu.
-Vēl Mārtiņdienā jāmin mīklas, lai aug gari lini.

Mīklas, ko minēt Mārtiņos
Zilgans kažociņš apklāj visu pasauli. (Nakts)
 Tērauda cūciņa, linu astīte. (Adata un diegs)
 Kam stilbi ir, bet pēdu nav? (Bikses)
 Kad uz mutes, tad pilna, kad augšpēdus, tad tukša. (Cepure)
 Otram rāda, pats neredz. (Brilles)
 Ne rej, ne kož, bet māju sargā. (Atslēga)
 Četri brālīši zem viena jumta. (Galds)
 Vīrs sēd uz jumta un pīpē. (Skurstenis)
 Šurpu turpu iet, nekur neaiziet. (Durvis)
 Krustām šķērsām kauli likti, pati miesa cauri spīd. (Logs)

Uzdevums: uzzīmē savu Mārtiņdienas ticējumu vai mīklu! Kad visi bērni ir izveidojuši savu izvēlēto ticējumu vai mīklu zīmējumus, miniet, ko uzzīmējuši pārējie bērni!

 

Foto: Shutterstock.com

Saistītie raksti