Dialogs

Bērnudārzu vadītāju vērtēšana: iespēja saņemt atbalstu

Šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs notiek iestāžu vadītāju vērtēšana. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča šo procesu aicina uztvert kā iespēju saņemt atbalstu, nevis kritiku.

 

Pirmsskolas izglītības iestādes (pirmsskolas) vadītājs vada un atbild par visu pirmsskolas darbu, tādēļ, veicot pirmsskolas vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu, būtībā tiek vērtēta arī izglītības kvalitāte pirmsskolā. Īstenojot izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas procesu, IKVD vēlas redzēt izglītības iestāžu vadītājus kā līderus. Inita Juhņēviča uzskata, ka svarīgi ir arī atbalstīt pirmsskolu vadītājus, kas regulāri paaugstina profesionālo kompetenci, stratēģiski plāno savas pirmsskolas darbu un vieno pirmsskolas kolektīvu kopīgai attīstībai. Pirmsskolas vadītāju novērtēšanas uzdevums ir norādīt uz vadītāja stiprajām pusēm un jomām, kurās darbība jāpilnveido, kā arī sniegt ieteikumus, kā uzlabot darbu izglītības iestādes vadīšanā.

 

Katrā kritērijā izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība tiek novērtēta ar vienu no vērtējumiem:

teicami (darba izpilde pārsniedz prasības visā novērtēšanas periodā),

ļoti labi (darba izpilde pārsniedz prasības atsevišķos novērtēšanas perioda posmos vai atsevišķos darba izpildes kritērija aspektos),

labi (darba izpilde pilnībā atbilst prasībām visā novērtēšanas periodā),

jāpilnveido (darba izpilde neatbilst daļai prasību visā novērtēšanas periodā),

neapmierinoši (darba izpilde neatbilst lielākajai daļai prasību visā novērtēšanas periodā). Pamatojoties uz ekspertu ziņojumu, kvalitātes dienests pieņem lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam.

 

“Vēlos uzsvērt, ka pozitīvs novērtējums paaugstina izglītības iestādes vadītāja pašapziņu, motivāciju un sniedz pārliecību par pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt izglītības iestādes vadītājiem nav īpaši jāgatavojas novērtēšanai, bet jādara savs ikdienas darbs, virzot personāla darbu uz attīstību,” skaidro I.Juhņēviča.

 

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja vērtēšanas kritēriji

Izglītības iestādes vadītāja novērtēšana notiek vairākos etapos. Vispirms novērtēšanu veic iestādes dibinātājs. Tas nozīmē, ka dibinātājs izvirza pirmsskolas vadītāja darbam būtiskus mērķus, vadītājs novērtē savu sniegumu mērķu sasniegšanā un pēc tam viņa sniegumu novērtē dibinātājs, veicot pārrunas par novērtēšanas rezultātu.

Otrajā etapā izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu uz vietas izglītības iestādē veic ekspertu komisija, sagatavojot ziņojumu par iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu un iesniedzot to kvalitātes dienestā.

Galvenie vērtēšanas kritēriji neatšķiras no pamatskolu un vidusskolu vadītāju profesionālās darbības vērtēšanas kritērijiem. Ekspertu komisija, apmeklējot pirmsskolu, vērtē un analizē pirmsskolas vadītāja mērķu un uzdevumu izpildi, amata pienākumu izpildi, kompetences un profesionālo kvalifikāciju, salīdzinot iegūtos secinājumus ar metodikā sniegtajiem vērtējumu aprakstiem. Nosakot vērtējumu, ekspertu komisija ņem vērā arī kvalitātes dienesta, pirmsskolas dibinātāja vai citu kompetento institūciju pārbaudes aktos vai atzinumos norādīto par vadītāja profesionālo darbību.

Lai iegūtu objektīvu un pilnīgu informāciju, eksperti izmanto dažādu metožu kopumu – intervijas, anketēšanu, dokumentu, t.sk. pašnovērtējuma ziņojuma, izglītības iestādes vadītāja dzīvesgaitas apraksta un citu materiālu analīzi.

 

Pirmsskolas vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kritēriji: mērķu un uzdevumu izpilde, amata pienākumu izpilde, izglītība, profesionālā pieredze, profesionālās zināšanas un prasmes, vispārējās zināšanas un prasmes, kompetence „Attiecību veidošana un uzturēšana”, kompetence „Darbinieku motivēšana un attīstīšana”, kompetence „Komandas vadīšana”, kompetence „Organizācijas vērtību apzināšanās”, kompetence „Orientācija uz attīstību”, kompetence „Orientācija uz rezultātu sasniegšanu”, kompetence „Pārmaiņu vadīšana”, kompetence „Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību”, kompetence „Stratēģiskais redzējums”, kompetence „Izglītības iestādes materiāltehnisko resursu pārvaldīšana” (novērtē darbību 5 pirmsskolas kopā ar dibinātāju izvēlētās kompetencēs).
 

Pašvērtējums – iespēja apzināties paveikto

Būtībā iestādes pašvērtēšana ir nepārtraukts process, kura mērķis ir izvērtēt sasniegto līmeni, apzināt pirmsskolas darbības stiprās puses un noteikt nepieciešamos uzlabojumus, tādēļ pašvērtējums nav jāveic ekspertu komisijas vai kvalitātes dienesta vajadzībām, tādēļ to nevajadzētu rakstīt no aspekta – “ko komisija vēlas lasīt”. Pašvērtējumā tiek arī noteiktas tālākās attīstības vajadzības un izstrādāts pirmsskolas attīstības plāns vai stratēģija. Ir svarīgi, lai vadītājs iesaistītu pašvērtēšanas procesā un pašnovērtējuma ziņojuma izveidē visas ieinteresētās puses – pedagogus, darbiniekus, vecākus – un visi kopā objektīvi palūkotos uz pirmsskolu, parādot pirmsskolas īpašo specifiku, domājot par sasniegto un izvirzot nākotnes plānus.

Pašnovērtējuma ziņojumam nav jābūt biezam dokumentam, svarīga ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Koncentrēti jāapraksta būtiskais un reizi gadā līdz 1. septembrim tas jāaktualizē pirmsskolas vai dibinātāja tīmekļa vietnē. Tas nozīmē, ka pašnovērtējuma ziņojums nav jāraksta īpaši un tikai vadītāja novērtēšanas dēļ.

 

Pirmsskolas izglītības iestādes baidās no vērtēšanas un komisijām...

Iespējams, šādas bailes sakņojas priekšstatā, ka eksperti ieradušies pārbaudē un katra eksperta rekomendācija vai padoms jāuztver kā kritika. I. Juhņēviča vēlreiz uzsver, ka pirmsskolas vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas uzdevums ir objektīvi izvērtēt vadītāja darbu un sniegt visu nepieciešamo atbalstu pirmsskolas darba pilnveidei. Pirmsskolas darbības mērķis ir sniegt bērniem kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Lai tādu pakalpojumu sniegtu, ir jāpārskata līdzšinējā darbība (pašvērtējums) un jāpriecājas par iespēju iegūt kvalitatīvu ekspertīzi un padomu no ārpuses (ekspertu ziņojums). Tādēļ pirmsskolai nevajadzētu tiekties uz to, lai nav nevienas rekomendācijas un visos kritērijos ir augstākais vērtējums. Svarīgs ir pašreizējās situācijas novērtējums, jo tas norāda uz jomām, ar kurām pirmsskola var pamatoti lepoties, un jomām, kas pirmsskolā vēl jāpilnveido, lai sniegtu bērniem labu pirmsskolas izglītību, lai bērni katru rītu ar prieku ietu uz pirmsskolu un justos tajā labi. Ekspertu ierašanos pirmsskolā ieteicams uztvert kā lielisku pieredzes apmaiņas iespēju un nevajag baidīties vai kautrēties jautāt ekspertiem, kā viņuprāt būtu jārīkojas noteiktās situācijās vai kā uzlabot darbību noteiktā jomā.

Saistītie raksti