Autorizēties 
Jaunumi
Pirmsskolu bērniem paredzētajā digitalizētajā mācību saturā atsevišķa sadaļa tiks veltīta energoresursu patēriņa samazināšanas prasmēm un ikdienā pielietojamu “Eiropas Zaļā kursa” prasmju apgūšanai
Šobrīd notiek aktīvs trīs valstu – Norvēģijas, Lietuvas un Latvijas – ekspertu darbs pie pirmskolām paredzētā digitalizēto mācību līdzekļu satura izstrādes, kur viena no mācību sadaļām būs veltīta tādu jaunu prasmju attīstīšanai, kas bērniem palīdz izprast energoresursu izmantošanas un taupīšanas principus. Tāpat šajā sadaļā tiks ietverti tie “Eiropas Zaļā kursa” ideju principi, kurus bērni varēs pielietot gan pirmskolas ietvaros, gan mājās, palīdzot vecākiem ietaupīt. Mācību materiālu digitalizācijas eksperte uzsver, ka jaunais, digitalizētais saturs bērniem veidos pavisam citādākus ieradumus nekā, iespējams, tas šobrīd ir ģimenē, bet viennozīmīgi ieguvēji būs visi, jo šādā veidā bērniem mācām saudzīgu attieksmi pret vidi un resursiem, bet ģimenēm tas ļaus ietaupīt ūdens, elektrības, pārtikas izdevumus, kā arī samazināt pārtikas atkritumu daudzumu.
Starptautisko ekspertu darba grupas pie jauna digitalizētā mācību satura izveides strādāja gan šogad, gan turpinās darbu 2023. gadā. Norvēģiju projektā pārstāv privātā pirmsskola “Læringsverkstedet”, Lietuvu – Viļņas privātā pirmskola “Gintarelis”, bet Latviju – privātā pirmsskola “CreaKids.
Katras pārstāvētās valsts eksperti izstrādā savu kompetenču jomu, lai kopīgiem spēkiem veidotu mūsdienīgu un bērniem saistošu digitālo mācību līdzekļu saturu. Lietuvas partneri projekta ietvaros ir atbildīgi par attālināto mācību situāciju izpēti un risinājumu izstrādi. Covid-19 ierobežojumi bija svarīgs pavērsiena punkts, kas uzskatāmi parādīja, ka arī pirmsskolas izglītības jomā ir nepieciešams mācību saturs, ko bērns var apgūt attālināti. Ilgstošas slimošanas apstākļos, ko bērns pavada vai nu mājās, vai ārstniecības/rehabilitācijas iestādē, digitālie līdzekļi ļauj viņam turpinām mācības un nezaudēt saikni ar savu pirmsskolu. Vecāki šo redz kā lielisku risinājumu, kā pirmsskola palīdz tiem ar bērna izglītošanas jautājumu, maksimāli atslogojot vecākus no mājskološanas.
Norvēģijas partneru uzdevums ir izstrādāt rīku pirmsskolas vecumu bērnu emocionālās un fiziskās attīstības novērtēšanai. Šis ir ārkārtīgi būtisks rīks, kas nepieciešams pirmsskolas skolotājam ikdienas mācību satura plānošanā un individuālai bērna attīstības veidošanā. Šī pieeja nesalīdzina vienu bērnu ar otru un neieliek, piemēram, vecuma grupas vidējo spēju jomās, bet koncentrējas uz prasmēm, ko bērns jau prot izdarīt, un ko fiziski ir spējīgs izdarīt, veidojot tā individuālās izaugsmes ceļu.
Latvija izstrādā digitālo mācību saturu paradumu maiņas veidošanai, dabas aizsardzības veicināšanai, kā arī bērna emocionālās labklājības veidošanai un mākslas jomai.
““Taupi ūdeni, aizvērot ūdens krānu, kamēr tīri zobus” – cik daudzi no mums, pieaugušajiem, tā mājās dara? “Izslēdz gaismu, izejot no telpas” – tie ir tikai daži no ikdienas paradumiem, kurus mainot, mainās energoresursu patēriņš un samazinās izmaksas. Šķiet, ka tas ir tāds nieks, bet ja to pareizinām ar cilvēku skaitu ģimenē vai pirmsskolā? Ar šādu mācību pieeju un jaunu prasmju apgūšanu mēs sākam veidot paaudzi, kas uz dabu un energoresursiem, taupīšanu skatīsies absolūti citādi, nekā mēs to darām šobrīd. Vēl svarīgāk ir tas, kā tieši bērni to apgūs – nevis pienākuma līmenī, bet caur izpēti un rotaļām, lai izprastu, kā tas strādā un ko tas dod,” uzsver Latvijas pirmsskolas mācību līdzekļu digitalizētā satura izstrādes koordinētāja Daina Kājiņa.
“Piemēram, par telpu pareizu vēdināšanu – var stāstīt, ka telpas ir jāvēdina, lai būt svaigs gaiss un kā to pareizi darīt. Tomēr pavisam citādi tas paliks atmiņā, un bērnam veidosies jauni paradumi, ja mācību saturā bērni apgūst šīs prasmes caur izpēti un eksperimentiem. Šeit paveras plašas iespējas izpētei – kā mainās skābekļa rādītāji dažādos dienas laikos; kas notiek, ja logu atveram tikai vēdināšanas režīmā; cik ātri telpā ir optimāls skābekļa līmenis, ja telpu vēdina pareizi – pilnībā atverot logu; kad grīda vēdināšanas laikā kļūst aukstāka – pie daļēji atvērta loga vai pilnībā atvērta u.tml. Tas ir vēl viens piemērs, kur bērni izprot gan cēloņsakarību, gan to, kāpēc ir jārīkojas šādi, nevis uztver to kā obligātu prasību vai pienākumu. Tad to nostiprināt paradumu līmenī ir daudz vienkāršāk, bet izdevumu ziņā lietas sāk automātiski samazināties,” uzsver eksperte.
Projekta ietvaros tiks izstrādātas digitālo mācību saturu kopas ar uzdevumiem pirmsskolas izglītības programmas apguvei, kas būs pieejams visām ieinteresētajām pirmsskolām attiecīgajā valstī. Tiks izstrādātas arī metodoloģijas bērnu emocionālās un fiziskās attīstības dinamikas novērtēšanai. Savukārt skolotāju vajadzībām tiks izstrādātas digitālās pratības rokasgrāmatas, tādējādi veicinot gan atbalstu pedagogam digitālo rīku integrācijai apgūstāmajā vielā, gan uzlabojot un apmācot pedagogus digitālo rīku izmantošanā. Būtisks uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu, uzdevumus un sadarbības modeli katrā dalībvalstī starp pirmsskolu un bērna ģimeni, lai nodrošinātu nepārtrauktu izglītības procesu un kontakta nodrošināšanu attālinātu mācību, karantīnas vai cita iemesla attālinātu mācību periodos. Projekts “Digitālā pratība pirmsskolas izglītības iestādē” tiek īstenots no 2021.-2023. gadam ar ERASMUS+ finansiālo atbalstu.
